Kungs, apžēlojies un izglāb Ameriku!!! (LV)

 

Gatavojām vienu scenāriju bet viss notika pilnīgi pēc cita. It kā tajā vakarā pār mums gāzās lūgšanu aizlūgšanas lavīna.

6. janvāris ir vissvarīgākā diena Amerikas liktenī. Iekšpusē bija jūtama trauksme, uztraukums un greizsirdība par šīs valsts likteni. It kā kāda daļa mums gar to. Mēs atrodamies Eiropā, Latvijā. Tur, aiz okeāna, savs kino. Mums ir jābūt savējiem. Bet diemžēl. Mēs esam garīgi saistīti. Un tas pats Svētais Gars šodien aptver visu zemi, noskaņojot Draudzi uz pēdējo laiku notikumiem.

Komunisma spoks, kas savulaik staigāja pa Eiropu, pēc simts gadiem  pēkšņi šķērsoja okeānu, un tagad tas iet cauri Amerikas Savienotajām Valstīm.

Pat murgos tas bija maz ticams, bet diemžēl. Ticīgajiem viss ir iespējams. Kā aizsargāt Dieva valstības intereses un tā pat lēti un neprātīgi tās pazaudēt.

Labi, bezdievīgā Padomju Savienība,bet šī ir kristīgā Amerika, kur ir milzīgs skaits ne tikai kopienu - tūkstošiem mega baznīcu un pēkšņi šī…

Ilgi gaidītā liberāļu uzvara, Hilarijas Klintones dieva zaimošanas sapņa piepildīšanās, Baidena bezkaunīgā un nelikumīgā uzvara zem sociālistiskās revolūcijas karoga.

Tas ir vienkārši ļoti skumji. Kristīgā Amerika pēdējās desmitgadēs ir mācījusi, kā ticēt un kā darīt brīnumus. Kā izdzīt kovidu no savas valsts. Kā dziedināt un uzplaukt. Kā glābt gan Āzijas, gan Āfrikas valstis. Bet tagad - eksāmens savās mājās.

Latīņamerika neskaitās, un Āfrika, man šķiet, arī neskaitās. Kāda atšķirība, cik cilvēku šodien ir kruseidos un kādu atmodu mēs tur esam sarīkojuši.

Ticiet man, es esmu tālu no farizejisma, tālu no cilvēku glābšanas devalvācijas un Svētā Gara dāvanu izsmiešanas. Nē, un tūkstoš reižu nē!!!

Vienkārši šodien tiek izlemts jautājums par Amerikas nākotni, un mums nav tiesību palaist garām šādu brīdi. Ticiet man, tas ir daudz ko vērts. Nedod Dievs, lai ASV pārveidotos par PSRS. Pret ko cīnījāmies uz tā uzrāvāmies.

Tāpat kā déjà vu. Pirms simts gadiem - Ziemas pils ieņemšana Krievijā. Šodien - Baltā nama šturmēšana Amerikā. Patiesa atmoda, bet ar pretēju zīmi. Vakardienas dēmonisko apkaunoto monstru atdzimšana ar komunistiskās Ķīnas atbalstu.

Dibinātāji simtiem reižu būtu apgriezušies savos kapos. Nē, tā nav partejiskā vai politiskā krīze. Pirmkārt, tā ir Amerikas kristiešu sabiedrības garīgā krīze, kad sāls pamazām zaudē spēku, un gaisma drīz tiks atslēgta.

Un Rodnijs Hovards Brauns ir kā saucēja balss, tuksnesī, uz tūkstošiem baznīcu, vairākuma nāvējošā klusuma fona.

Nē, es neismeju un nevienu netiesāju. Kad jūs noskatīsieties mūsu pēdējo dievkalpojumu, paši par to pārliecināsieties. Greizsirdība, izmisums, skumjas, asaras un rūgtums piepilda sirdi, kad jūs vienkārši sākat par to domāt un lūgt.

Vakar Amerika mums palīdzēja, šodien mūsu svētais pienākums, lai kur mēs atrastos, ir lūgt un aizlūgt par viņu. Katru dienu. Katrā dievkalpojumā. Katrā sanāksmē.

Kungs, apžēlojies un izglāb Ameriku!!!


Комментарии

Популярные сообщения